Lavīze.
Luīze,
Laila,
ŠODIEN PĒRK TORTI:

E-pasts:

Parole:

sdsdsdsd

JAUNUMI
Reportāža: emocionālās Daugavas kausa stafetes!
Pievienots: 03 May 2013 || Pievienoja: Mārtiņš || Komentāri: 4 || Bookmark and Share
+ sportistu komentāri reportāžas lejasdaļā!
Pēc labākajām orientēšanās mediju tradīcijām publicējam stāstu par 1.maija saulainajām un emocionālajām stafešu sezonas atklāšanas sacensībām - LOF Latvijas Stafešu kausa 1.posmu - "Daugavas kausu", kas notika starp Ogri un Tīnūžiem.
Sacensībām pieteiktas bija 2 OKZK komandas: mūsu S120 grupas drīmtīms un V21 (elites ;-)) grupas puišu trio. Diskomunikācijas dēļ vairāki stafetēties gribētāji palika skatītājos.
Bija tā...

Stafetes notika kā jau stafetes notiek - ar startu, bļāvieniem "izcel startu!", "velc!" un ''skaties kartē!" un nekas neliecināja, ka OKZK tās būs īpašas. Tomēr bija.
Puiši startēja pirmie un OKZK sastāvu veidoja virknējums Valdis-Gatis-Mārtiņš, kamēr dāmas devās ceļā secībā Alvita-Ieva-Ilze. Ar lielām cerībām gaidījām skrējējus skatītāju punktā, tomēr kā nebija, tā nebija, jo distances bija ieplānojušās ilgākas nekā ierasts.
Un tad jau tas notika - skatītāju punktā parādījās V21 OK Saldus pārstāvis K.Jaudzems, kam komadas biedri sauca apmēram "Kriša - tas tik ir vecis!" un ap pusotru minūti aiz viņa tikpat lepnā vientulībā sekoja OKZK Valdis - "...lūk tas ir vecis!".


Sekoja emociju sprādziens OKZK nometnē, pirmā etapa finišā vietu izkārtojums nebija mainījies, visi vajadzīgie KP bija Valdim azotē un sociālie tīkli noelsās līdzi.

Piezīmes nemelo, un kluba vēsturē OKZK iepriekš nekad V21 (elites) stafetes kausu sacensībās nevienu no posmiem nebija nodevuši TOP3 pozīcijās. Kur nu vēl ar atrāvienu no J.Krūmiņa, piemēram! cool

Dāmu pirmajā etapā negāja tik spoži kā cerēts, jo Alvita bija devusies uz mirkli ārpus sacīkstes kartes un deva iespēju kolēģēm nākamajos etapos pastrādāt cītīgāk, lai atgūtu 11 minūšu deficītu līdz pjedestāla pakājei.


Otrajā V21 etapā Gatis centās noturēt Valda sagādāto handikapu, tomēr vairāku komandu ātrie skrējēji tika Gatim garām, un Mārtiņš tika raidīts distancē [(c) A.Kreipāns] ar mērķi noturēt sešinieku, kas būtu trešo reizi atkārtots kluba cienīgākais sniegums šāda ranga sacīkstē elites grupā.


Dāmu otro etapu Ieva izpildīja ar otro labāko etapa laiku, tomēr deficīts, lai šķirtos no pēdējās pozīcijas aizvien bija 8 minūtes.


Puišu 3.etapā Mārtiņš nespēja attaisnot biedru cerības uz spridzīgu soli un pieredzes bagātam kungam atbilstīgu orientēšanos, pieļāva vairākas būtiskas kļūdas un vienubrīd bija palaidis garām vēl 2-3 žiglos un precīzos sekotājus.


Tikai ar brīnumainu izpildīšanos distances pēdējā puskilometrā un taktisku treka velobraukšanas cienīgu kombināciju, Mārtiņš deva iespēju līdzjutējiem un sociālajiem tīkliem noelsties vēlreiz, jo tikai pēdējā etapā atguva un finiša spurtā noturēja vietu sešiniekā un tēlaini izsakoties - uzklāja komandai bagātīgu baltmaizes un graudu maizes galdu.smiley

Lūk fotoieskats intrigas bagātajās ~ 30 sekundēs:







Līdzīgu sociālo tīklu elšanu noteikti izpelnījās arī Ilze, kas dāmu pēdējā etapā uzvarēja ar dienas labāko laiku distancē un ne vien sadeldēja 8 minūtes līdz 3.vietai, bet "atsita" vēl vienu pozīciju ļaujot meitenēm kāpt uz pjedestāla 2.pakāpiena!


Rezultātos: OKZK dāmas S120 - 2.vieta,
! Atrod bildē Ievas čības un pašu Ievu ;-)!

OKZK vīri V21 - 6.vieta un tiesības pastāvēt pie pjedestāla.


Apsveicam!

Un nu - labākajai orientēšanās mediju praksei atbilstošā sadaļa "Sportistu komentāri", kur sportisti stāsta par distancē piedzīvoto, treniņprocesu, sajūtām pirms un pēc, kā arī dalās savos nākotnes sapņos:

Valdis: "Daugavas kauss bija pirmā stafete šajā sezonā, tāpēc to biju ar nepacietību gaidijis. Startā nolēmu, ka jācenšas maksimāli ilgi turēties skrējiena līderu grupā, protams saglabājot vēsu prātu (nedaudz piebremzējot) farstu punktos. Kā prognozēts, 1.KP jau bija farsts, kurš no līderu grupas skrējējiem man sakrita ar Kristapu Jaudzemu (Saldus OK). Ejot pa ceļu uz 2.KP sapratu ka esam visiem priekša (acīmredzot mums bija tuvāks 1.farsta KP) jau krietnu gabalu (60-70 m). Tālāk jau skrējām divatā. Pirmo nopietno kļūdu uz 30.sekundēm pieļāvām uz 5.KP, jo pavirši ieskrējām liela ieloka nogāzē, jau krietni savai saknei "aizejot" garām. Distances vidusdaļā mums atšķīrās 2 farsta KP, kuros abi "gājām savus ceļus", bet jau ejot uz nākamajiem punktiem bijām atkal "vagoniņā". Ātrums ap 5.30 min/km. Tomēr 14.KP (tieši pirms skatītāju punkta) pieļāvu dienas lielāko kļūdu uz 40 sekundēm, lai gan ar Jaudzemu sakrita farsta punkts. Kļūdas iemesls bija tāds, ka ceļa trajektorijā uz mana KP bija "svešs" KP ar līdzīgu apzīmējumu (sakne), kuru protams apskatījos un ieraudzīju ne sev vajadzīgo numuru. Tad iestājās apjukums un redzamības kontakts ar Jaudzemu bija pazaudēts.
Pusminūte bija nepieciešama, kamēr atkal "ielasījos" kartē. Pēc skatītāju punkta vēl 15 sekundes tika "paspēlētas" arī elementārajā 17.KP (noskrienot pa zemu ļoti pārskātāmā ielokā).
Skrienot finiša kordorā, pēc komandas biedru uzmundrinošajiem izsaucieniem, sapratu ka etaps ir aizvadīts godam un esam 2.vietā. Neslēpšu, bija un ir gandarījums par labi aizvadītu etapu. Kopā kļūdās - 2min 5sek.
Komandas biedru etapos bija prieks skatīties, ka džeki skrien ar atdevi, īpaši iedvesmojošs bija Mārtiņa finiša spurts, kurā tik izrauta 6.vieta. Komandas iegūtā 6.vieta manuprāt ir ļoti labs un objektīvs rezultāts.
Protams, par to liels paldies lieliskajiem komandas biedriem - Gatim un Mārtiņam!
Liels prieks par kluba dāmu (S120) 2.vietu! Tā turēt!"



Gatis: "Diena bija silta un saulaina, kas liecināja par to, ka pēc noslimotas pusotras nedēļas būs grūti, bet vismaz skaisti. Visai dīvainais skatītāju KP izvietojums īsi pirms finiša nozīmē to, ka īsti pat nav laika "pielikt bikses" pēc tam, kad Valdis skatītāju punktā lepni izskrien otrais tikai mazliet vairāk kā minūti atpaliekot no pirmās vietas skrējēja. Maza paminstināšanās starta rajonā un Valdis jau iesprinto finišā un nodod stafeti.
Iesāku lēni (ātri nemaz neesmu spējīgs pēc slimošanas un ziemā nekā nedarīšanas paskriet). Pirmais punkts ar mazu bikstīšanu, pēc tam līdz piektajam punktam tīri, gludi un lēni. Pie piektā punkta kaut kur pačibēja taciņas līkums (kā pēc tam noskaidrojās tur visiem komandas censoņiem realitāte mazliet atšķirās no kartes) un KP kaut kur paslēpjas. Pēc tam vēl kādi 150 metri pēc punkta paņemšanas tiek veikti 180 grādus uz nepareizo pusi. Tad uz kādu laiciņu iestājas vecā rutīna - tīri, gludi un lēni. Protams, kāds izdomājis, ka pa purviem jau arī būtu tie ļautiņi jāpadzenā. Nu tad arī lēni un prātīgi pa sūniņām, pa sūniņām uz nākamajiem pāris KP. 
Tuvojas skatītāju KP. Pirms tā vienu KP uzmetu (pastaigāju, atpūšos - uz skatītāju KP taču jāizskatās svaigam). 200 metrus pirms skatītāju KP dzirdu, ka OKZK pārstāv dažas skaļas rīkles un atbalsts ir varens. Protams, kājas tāpat ātrāk atbalstītājiem netuvojas. Paņemu KP (pēcāk Valdis saka, ka no malas izskatījās, ka baigi daudz spēka man nav palicis). Pēdējā īsā cilpa. Pamanos nepamanīt vienu KP bedrē, pirms tam vēl Ievai O. pasaku, uz kuru punktu skrienu. Finišā atkal atbalstītāji cenšas manās kājās iebļaut mazliet spēka. Nododu stafeti un gaidu Mārtiņa varoņdarbus.
Mārtiņš noplosa finišā Briksni un vēl vienu čalīti. Tagad arī es varu viņam iebļaut kājās drusku spēka. Jā, ja es nebūtu tik lēni skrējis, tad Mārtiņam nebūtu iespēja šitā finišā izrādīties (vot, kāds es malacis).
Finālā 6.vieta, balvā saņemtā baltmaize tiek atdāvināta Mārtiņa saimei. Tālāk - jāsāk trenēties, lai uz rudeni Valdis nevarētu tik mierīgi nest OKZK ātrākā maucēja titulu."


Mārtiņš: "Valdis rādija monstra cienīgu klasi iznākot kā 2. Es zināju, zināju, zināju, ka reiz tā notiks un gaidīju šādu vai līdzīgu brīdi gadus 3. Valdis iznesa no meža solīdu rezervi, ko mums turēt. Gatis pakratīja uz leju un man jau bija jācenšas noturēt vēl jo vairāk. Sakļūdījos uz pāris kp+viena rajonā nenoticēju tam, kas uzzīmēts. Klajumiņu meklēju mežā, kā kartē, bet šamais tieši purvā tomēr ielicies. Līdz 8.kp, lai arī biju raustīgs un kļūdījos uz 1., un 5. (kur laikam daudzi nenolasīja, kas sazīmēts) jutos vēl tīri komfortabli un cerīgi. Pie 6.kp pat apdzinu Ogres OK, kas iegāja pirms manis savā etapā. Tomēr pie manas neveiklības ar 8.kp, vesels bars konkurentu bija klāt, un bija jācīnās par palikšanu daudzmaz pieklājīgā situācijā. Zināju, ka būs jācīnās ar Madonas puisi (cīņa ātri beidzās, jo viņš aizskrēja ;-)) un Ogres 2.komandu, kas mani piedzina, bet tā kā skrējēji ik pa brīdim kaut kur pazuda - ņemot citus farstus, īsti nesapratu, kam esmu priekšā, kam pakaļā. Vienu brīdi pat šķita, ka nu jau pilnīgi visi atpalicēji pēkšņi mani ir apdzinuši.
Pirms 14.kp izdevās vilnīgi nogriezt izcirtuma stūri un atrauties mazliet no Ogres-2, bet turpat kā no zemes (slapjas stigas) priekšā izauga V.Ļašs no Brikšņa. Par laimi viņš sakļūdījās uz pirmsskatītāju un pārlieku nepaspēja atkal atrauties. Paldies skatītājiem, bet tomēr skatītāju KP sapratu, ka uz kāju atlikušajā cilpā konkurentus nepieveikšu. Uzreiz pēc skatītāja noraustījos uz citu KP līdzi Briksnim, un pret kalnu viņš atkal parādīja, ka ir stiprāks tai mirklī. Par laimi jau pa ceļam uz skatīāju biju izdomājis, ka vienīgā iespēja ir maksimāli precīzi raut uz pēdējo KP un pacietīgi gaidīt konkurentu kļūdu pirms tam. Vēl nez no kurienes priekšā uzradās Kāpas Šacis, tas nu gan bija pārsteigums, jo šķita, ka tādi jauni puiši skrien daudz ātrāk un viņam sen jābūt prom. Laiks pamazām iztecēja un Briksnis un Kāpas Šacis nekļūdīgi paņēma arī priekšpēdējo bedrē. Viņi rāpās jau ārā, kamēr es vēl iekšā. Un tad tas notika - puiši sastresojās un aizgāja pāri izcirtumam uz leju daudz pa kreisi. Mana iespēja bija klāt. Kā apmāts skatījos kompasā, tad uz baltā meža stūri un cepu ko kājas nes tieši uz pēdējā bedri. Ar acs kaktiņu redzēju, ka puikas met līkumu pa kreisi, tieši tik, cik man vajadzīgs, lai atgūtu atpalicības metrus. Superprecīzi ietrāpīju 100.KP bedrē kādus 3 metrus pirms abiem cīnītājiem. Mirklī kad lēcu ārā, nodomāju, ka tomēr tas finišs būs parāk garš. Nekas - jāskrien, ko var! Pie līkuma sāku pagurt un jutu, ka viens turpat jau blakus elš. Līdzjutēji bļāva kā traki, saviebu seju vēl sāpīgāk un 
līdzjutēju spēks palīdzēja. Elsējs aizmugurē drusku padevās un atpalika. Finišs! Taktika izdevās! Pēc finiša Jurģis Krastiņš apsveica ar tēvoču finiša sprinta uzvarēšanu un ieteca uzrakstīt par to visiem blogā ;-). Paldies Valdim, Gatim un bļāvējiem! Un vēl 6.vieta + baltmaize! Ak jā, un mēs vinnējām Purvciema kodolu!"

Alvita: "Šīs bija emocijām bagātākās stafetes, kurās esmu līdz šim piedalījusies (atskaitot Jukolu). Pati savārīju ziepes 1. etapā, un tad nu bija jāliek cerības uz nākošajiem etapiem. Ilzei arī lielā mērā izdevās. Mežā iegāja 4., pēc skatītāju punkta jau 3., bet finišā jau 2. Ogrēnietes jau satraucās, ka Ilze viņas apsteigs. Stāvējām visas kopā un skatījāmies, ko Ilze sastrādās. Žēl, ka bildē esmu precīzi nosegusi Ieviņu, izskatās, ka mēs ar Ilzi divas vien.
Un tad jau dzirdēju, ka būšot interesants finišs V21. Skatītāju punktā neredzēju pozīcijas, bet tad ieraudzījām izcirtuma nokalnītē Mārtiņu un vēl dažus. Man bija patiesi bail, ka Mārtiņu koridorā kāds "nenokož", jo tuvākais sekotājs izskatījās apņēmības pilns to izdarīt. Bija liels prieks, ka Mārtiņam izdevās! Un tad vēl izrādījās, ka tā izcīnījās vieta olimpiskajā sešniekā. Super! Par Valda startu nemaz nerunājot. Iznākt no meža 2., aiz sevis atstājot TĀDUS uzvārdus... Andris jau saka, ka Valdis nav īsti normāls, protams, labā nozīmē. Mums grūti saprast, kā cilvēks ar tik minimālu pieredzi var tik labi startēt. Paldies visiem, kas piedalījās, par šo foršo dienu!" 

Ilze L.: "Nav jau daudz ko rakstīt. Distancē devos ar domu, ka patiesībā stresa nav. Padsmit un arī 7 minūtes ir tāds laiks, ko vienkārši atvinnēt nevar, ja nu vienīgi attiecīgā konkurente uzvilkusi nepareizo krekliņu, ar ne to kāju no gultas izkāpusi, vai veikusi vēl kādu citu nepareizu rituālo darbību. Tā kā no manis nekas tā īsti nebija atkarīgs - viņas pašas visu izdarīja. Es tikai normāli noskrēju. Bija gan arī man nelielas kļūdiņas. Izcirtumā īsti nenolasīju, kur tad skaitās izcirtuma mala un vispirms apmeklēju priedi, kas bija jau malā, nevis iekšienē. Un uz iepriekšējo punktu pirms skatītāja pamanīju punktu purvā pie skanes, padusmojos, ka tas taču nav uz reljefa (kaut arī manai saknei reljefu knapi varēja samanīt)" .


Pēc mača vēl pāris reizes noelsās sociālie tīkli.

Bet jau drīz mūs cīņā sauks:
1) Rīgas čempoināta sfatetes,
2) "A2" sfatetes
3) "Meridiāna" jauktās nakts stafetes,
kam sekos visu stafešu stafete - Jukola un Velna 2013

Turam tempu!


 
Aigars @ 04 May 2013, 12:31 teica:
Paldies par superieskatu un superstartiem thumb
mk @ 04 May 2013, 21:57 teica:
skaisti!
Valdis @ 06 May 2013, 23:54 teica:
uhhh! Mārtiņ, paldies par superrakstu thumb
eva @ 06 May 2013, 23:59 teica:
Perfekts PR! Prieks par rezultātu un klubu.
Pievieno savu komentāru:
Vārds:
E-pasts:(nav obligāts)
Links:(nav obligāts)
Komentārs:
Smaidiņi:
smile wink wassat tongue laughing cool sad angry crying thumb