ZIEMEĻKURZEME OK : Jukolas 2014 stāsti. 1.daļa. Ilze, Andris, Aivars.

Guna.

Judīte,

ŠODIEN PĒRK TORTI:

Aizmirsu paroli

Aizvērt

JAUNUMI

Jukolas 2014 stāsti. 1.daļa. Ilze, Andris, Aivars.

Pievienots: 17 Jun 2014 || Pievienoja: Mārtiņš || Komentāri: 6 ||

Aizvadīta fantastiskā jūnija nedēļas nogale, kurā skatieni, prāti, muskuļi un cerības pildītas ar ziemeļu dabas skarbumu. Šovakar sākam publicēt mūsu kluba skrējēju un līdzjutēju atskatu uz šī gada Jukolas/Venlas veikumu distancē, pirms un pēc mača, kā arī pārdzīvojumiem pie zilajiem ekrāniem. Paldies pirmajiem stāstniekiem! Lasām un turpinām lepoties!

Apvidus. Foto: Ilze L.

Ilzes L.* stāsts par emocijām.

[* - OKZK "Saule", 4.etaps, 6.reizi Venlā, pirmoreiz pēdējā etapā. Nedēļu pēc trešās Eiropas rogaininga čempionāta sudraba medaļas XV grupā. Stabila vieta divsimtniekā savā etapā un cēliens komandai par 50 vietām. 7 minūšu deficīta likvidēšana līdz komandas labākās vietas pozīcijai un papildus minūte drošībai. Ja Kalevan Rasti ir Tjerī, mums ir Ilze!]

"Man par manu distanci laikam pat nav ko stāstīt. Biju sakoncentrējusies darbam - izdarīt visu pēc iespējas ātrāk un labāk, cik nu ātri to šobrīd spēju. Tur emocijām īsti nebija vietas :) Vienīgi jau finišā, kad viss izdarīts, tad somu tiesnesis tā ilgi, ilgi skatās ekrānā, līdz pasaka anglisko okei. Būtu labāk ātrāk teicis oko, nevis nodarbojies ar tulkošanu, kamēr es tur stāvu baidīdamies, ko varētu nozīmēt izteiksmīgā pauze!

Bet visnopietnākās emocijas bija, kad pie telts sekojām līdzi pirmajā etapā Valdim un Ojāram. Pie 4.2 km Valdis parādās normālā 3 min attālumā no līderiem - viss notiek pēc plāna. Priekšā no latviešiem tikai Meridiāna 1.komanda. Pie 5,1km atzīmes arī viss ok - 189.vieta. Sākam čekot 6.5km atzīmi. Aizskrien pirmie 200, Valdis nav. Nekas traks, tur rezultāti tik blīvi, ka dažas vietas neko neizsaka. Nu jau 350. Laikam Valdis nokļūdījies. 600. Smagi :( Izskatās, ka arī Meridiāna 1. komandai tāda pati problēma. Caur starpfinišu jau izskrējuši tie, kas pirmajos bija krietni aiz Valda, bet mēs vēl gaidām. Nu jau pāri par 1000. Kas notiek?!!!! Diemžēl sliktā Jukolas pieredze liek piezagties bažīgām domām par pārķertu etapu vai pat traumu. Pēkšņi paklīst ziņa - Valdis finišējis.

Gaidam, līdz klāt arī Valdis ar ziņu, ka viss OKO. Laikam kaut kāda īpatnība, ka viņš tajā starpfinišā nemaz neparādījās, bet stresu "noķērām" :)

Bija jauki atgriezties ikgadējos "dziesmu svētkos" kopā ar visiem. Tikai secinājums, ka mūsdienīgās tehnoloģijas arī šeit spērušas milzīgu soli uz priekšu. Ja kādreiz lai tā īsti justu līdzi un zinātu, kas notiek distancē, bija jāstāv rindās pie ekrāniņiem, jāvada komandu numuri, jābūt visā tajā procesā un dubļos pilnībā iekšā, tad tagad var mierīgi sēdēt pie telts klubkrēslā, slinki nospiest telefonā refrešs pogu un visa informācija pienāk klāt.

Telts. Foto: Mārtiņš

Laikam jau mazliet no pasākuma šarma mēs tā zaudējam..."

Andra M.** stāsts par distanci.

[** - OKZK "Alfa", 2.etaps, 7.reizi Jukolā, trešo reizi otrajā etapā. Nakts etapu mugurkauls. Ar zobiem stabili trīssimtniekā. Izcilākais sniegums līdzšinējās Somijas gaitās grūtības-rezultāta attiecībā. Šī gada pieredze - biedri var būt ļoti dusmīgi, rupors ir skaļš!]

"Un tā kārtējais Jukolas brauciens klāt. Šogad kaut kā sanāca, ka sagatavojāmies pēdējā brīdī, pāris stundiņas pirms braukšanas pagulējām un uz autobusu prom. Lai arī brauciens bija ilgs, kaut kā šoreiz likās, ka ātri esam galā.

Pirmajā brīdī nebiju sajūsmā par sacensību centru, bet patika Ozoniešu komentārs, ka viss ir baigi forši! Nu, bet protams, VISS IR BAIGI FORŠI – mēs esam te lielā pulkā, gatavi skriet, cīnīties distancē un labi pavadīt laiku!

Tablo. Foto: Ilze L.

Venlas starts pienāca negaidīti ātri un emociju maisam gals bija vaļā, gan veiksmes, gan neveiksmes, prieks par kārtējo atzīmi radiopunktos, satraukums par atzīmes aizkavēšanos utt. Protams, visvairāk jutu līdzi savai sieviņai, kas arī nepievīla manas cerības un, protams, prieks par komandas veikumu un visu laiku augstāko vietu!
Pēc Venlas finišiem jau pazīstamais atslābums un sajūta, ka viss beidzies. Beidzot 1.reizi, kopš piedalos Jukolā, aizgāju izskriet moduli un man nepatika, tas ko tur redzēju, bez tam pamanījos sastiept muskuli, kas pēc tam sāpēja arī distancē un joprojām sāp. Par cik man bija jāskrien 2.etaps, izlēmu neiet uz startu un kārtīgi izgulēties, kas arī izdevās, lai arī kādā brīdi no telts mani „izrāva” iznīcinātājs ar „nelielu” trokšņošanu.

Un nu jau dodos uz startu, emocijas atkal sakāpinās, papildus stresu iedod Valda un arī Ojāra neparādīšanās 3. un vēlāk arī nākamajos rādiopunktos. Taču pulkstenis rāda, ka drīz Valdis jau varētu nodot stafeti un es dodos viņu sagaidīt. Kā par nelaimi īsi pirms Valda finiša izlemju vēlreiz pārbaudīt, vai Valdis nav parādījies kādā no rādiopunktiem un tad stāvot pie datoru žodziņa aiz muguras sadzirdu, „Andri, Andri...”!

Nakts instruments. Foto avots: google

Rauju nost iesildīšanās jaku skrienu pēc kartes, pāris „laipni” vārdi no Valda, kas par laimi šķiet nesabojāja manu sniegumu distancē, lai arī galvā skanēja laiku pa laikam. Un tā karte atlocīta un bāc... 1.KP ~4km no K-punkta.

Karte ar bāc (klikšķinot var dabūt lielāku). Foto: Windows 7 Sniping Tool

Mēģinu salocīt karti, lai redzētu visu etapu... nesanāk, beigās skrienot uz 1.KP karti pārlocīju 3X. Lai arī sākumā bijām divatā vēlāk salasās normāls vagoniņš, kurš pirms KP aiziet ne man vēlamajā virzienā un mēs paliekam pārliecinošā mazākumā izvēloties labo variantu pa ceļu, ieejot mežā es pat palieku viens, taču izdodās veiksmīgi visu salasīt un 29min kopš starta tiek apmeklēts 1. (143) KP. Pēc tam 2 KP normālā vagoniņā un tad farsts, kur jūtu, ka vagons novirzās pa kreisi un man nākas lielā vientulībā doties uz savu KP, kas, lai arī ar līkumu veiksmīgi izdodas, taču uz nākamo KP pa nogāzi novirzos pārāk daudz uz leju un rezultātā atkal nevajadzīgs līkumiņš ar nelielu saminstināšanos, taču ātri izlaboju kļūdu un uz 6. (168) KP jau atkal esmu vagonā, pie nākamā KP atkal neliela (~0,5min) saminstināšanās un tad 4KP ļoti gludi. Kaut kādā mirklī vagons sašķīda un mēs palikām trijatā. Uz 12 (156)KP bez saminstināšanās izgāju caur farstu un trijatā veiksmīgi apmeklējām vēl 2 KP. Un tad sekoja pēdējā neveiksme distancē, kas atņēma kādas 2-3min. Skrienot no 14. (135)KP pa ieloku uz leju veda ļoti labi skrienam taka, lai arī sapratu, ka virziens velk pa labi turpināju pa to skriet un izskrienot caur 53. KP nepagriezos pa kreisi, bet vēl kādus 100m turpināju uz priekšu, rezultātā atdūros pret aizliegtā rajona marķējumu un kļūdaini izvēlējos to apskriet pa kreiso pusi, lai arī pa labi bija ceļš, kas aizveda ~100m no mana 15. (176) KP. Tālāk līdz KP noorientējos veiksmīgi, taču ceļš nebija tas ātrākais, jo lieki iznāca uzkāpt kalnā un izlausties cauri zaļajam, bet KP atradu veiksmīgi un tad jau priekšā redzēju vagonu, kuru veiksmīgi pēc 2KP noķēru un tad līdz beigām apdzenot vairākus skrējējus atzīmējoties vēl piecos KP tuvojos finišam, kartēm un Aigaram. Tad vēl neliels misēklis ar kartes paņemšanu, gribēju noraut visas komandas kartes un atdot tās Aigaram, taču tiesneši mani no šī soļa veiksmīgi atturēja.

Instrukcija bez bāc. Foto: Windows 7 Sniping Tool

Un tā distance veiksmīgi pievarēta, 1 īstā karte Aigaram nodota, OK sadzirdēts un prieks par to, ka sieviņa, lai arī nosalusi sagaida maini finišā!

Kārtējā Jukola izdzīvota! Paldies kluba biedriem un pārējiem par jauki pavadīto emocijām pilno nedēļas nogali! Gaidam un gatavojamies nākamā gada jūnija vidus pasākumam! Es piedalos!

P.S. Valdi, viss ir labi tā kā ir un ja būtu bijis savādāk, tad nebūtu tā kā ir un ir labi ;) !"

Aivara Ž.*** stāsts par zilajiem ekrāniem.

[***- OKZK "Labākie līdzjutēji". Visi etapi, 7.reizi Jukolā un Venlā ar OKZK. Pārsvarā pie zilajiem ekrāniem. Izcilākais līdzjušanas sniegums līdz šim: rezultējies dāmu līderkomandas supersasniegumā un vīru komandu sīkstumā. Tēvs, kurš Jukolai/Venlai OKZK sastāvā izaudzinājis un atdevis 3 savus bērnus.]

"Kā tas izskatās no “šaipus Jukolas”? Tiešraide YLE televīzijā, online rezultāti ar 3-7 starprezultātiem katrā posmā. Padsmit komandas, kurām ir interese sekot – līderi, savējie, tie, kas no LV un tuvu savējiem. Un tad vēl - “Eu! Kas tur notiek, kāpēc tāds starprezultāts?” Bet šis, domāju, ir ļoti līdzīgi, kā tur, uz vietas. Nezinu, vai kas ir mainījies online rezultātu iespējām uz vietas, mājās tas, protams, ir ievērojami ērtāk – pie sava kompīša. Alt-Tab un skaties reportāžu, kur rāda, kā pasaules varenie met cilpas ap KP, izvēlas ceļus un neceļus. Starp citu, šogad GPS bija piešķirts arī komandai ar NNN numuru. Beigās arī parādīja viena etapa “ceļu” uz pirmo KP :)

(Starp citu, šogad – divi vienā – TV kaste fonā rādīja futbolu no Brazīlijas, tāpat visas nakts garumā.)

Iespaidīgi – kā parasti, starti, un, īpaši - iztēlē mēģināju sajust horneta pārlidojuma efektu Jukolas startā.

Sirsenis Jukolas debesīs. Foto avots: yle.fi

Kā tas ir, starp citu, es zinu no 80. gadu beigām – otrdienas Silvas Tukuma apkaimē – bija iespēja sajust “migus” virs galvas, kas cēlās un gūlās Tukuma aerodromā.

Iespaidīgi – Somijas prezidenta un kundzes klātbūtne visā pasākuma garumā.

Pretrunīgas sajūtas – brīdī, kad potenciāli varēja rādīt andronkula finišu, rādīja sieviešu saunu.

Līdzjūtīgas sajūtas – redzot Evas finiša laiku iekavās, kas sakumā nenozīmēja neko labu, vēlāk kļuva skaidrs, ka neveiksme. Tāpat arī Ojāra rūdīšana starta “gaļasmašīnā”, kas komplektā ar to dabas skarbumu, ko varēja redzēt ekrānā, skaidroja rezultātu. Pēc kā gan sekoja īpaši iespaidīgais Harija “-384”. Komanda izvelk vienu un viens komandu! Par to iedomājos šad un tad visu komandu sakarā. Nemaz nerunājot par Kalevan Rasti un Tjerī Žoržū. Absolūta mūslaiku leģenda o-sportā.

Sagaidīju 1.komandas pēdējā etapa startu (Jānis), atkal pamodos tieši brīdī(!?), kad pēdējā rindiņa finišējušo komandu sarakstā bija “Ziemelkurzeme 1”. Tobrīd vēl divsimtos. Bet, cik saprotu, nākošgad starta numurs vēl zīmīgāks - “300”?

Un vēl – es ceru sagaidīt kādu jūnija dienu pēc gadiem desmit+, kad, šodienas Venlas panākumu spārnotas, distancē dosies ..."